+A A-

Vårdö

jūs varat sajust vēstures spārnu piesitienu dzīvā šēru vidē.

Līdz pat 1900. gadam Vårdö pagasts bija nozīmīga kuģniecībā. Pamatu bagātībai ielika laiku piekrastes zvejnieki, zemnieki, kas starp citu šodien ir redzams vairākās lielās, gaišās kapteiņu viensētās.Vargatas ciemā ir pagasta komerciālais centrs. Vargatai cauri vijas vecie ceļi gar skaistām kuģu sētām un Sallijas Salminenes dzimtajām mājām. Romānā "Katrīna", Sallija Salminene attēlo lauku piekrastes zvejnieku, zemnieku dzīvi.

 

Anni Blomqvist, kura dzīvoja Simskäla(Simshēlā). Savā romānā "Maija", stāsta par dzīvi Stormskär (vētru šēras).


Vårdö ir bijis daudznozīmīgs laika posms saistībā starp Zviedriju un Somiju. Pirmo reizi vēsturē sala pieminēta 1347. gadā. Tad konungs Magnus Erikssons ceļojumā starp šīm abām pusvalstīm datē vēstuli:" in insula dicta Waerdhö" (salu sauks "Vårdö"). Tomēr tiek rēķināts, ka apbūvēts ir no 1100. gada, tad pirmās lauku sētas izmantoja, lai medītu un zvejotu, kuras arī tagad, mūsdienās, vordiešiem pirmām kārtām ir vaļs prieks.

Vārds - Vårdö, nozīmē sargājoša sala. Uz salas atrodas vairāki kalni ar nosaukumu "Vårdberg" (aprūpes kalns) vai "Kasberg", un pagasta ģērbonis ir degoša signāllāpa, atgādinājums par vienu no informācijas sistēmu, kas ir tālu no mūsdienu tehnikas.


Lielais pasta ceļš starp Stockholm (Stokholmu) un Åbo (Obū) gājis šķērsām pāri Vårdö no Båthusviken pie Vargatas piestātnes līdz Hullvikai Vårdö (Vordes) ciemā. No 1638. - 1910. gadam turpinājās pasta pārvadājuma braucieni, tad vordiešu pienākums bija pārvadāt pastu un ceļot starp Bomarsund (Bomersundu) vai Delvik rietumos un Kumlinga austrumos. Pasta pārvadājumi bija smags darbs lauciniekiem.

Kultūrinteresējošiem vordiešiem ir noteikts pasta ceļš gar atjaunotajiem jūdzes stabiem un Vargatas ciema viesu atpūtas norādes zīmēm. Pēdējais pasta ceļa posms ir pirmatnējā ceļa atzīme starp Vårdö ciemu un Hullviku.


"Lielā" nemiera laikā (1714-1721) Vårdö centrā pastāvēja lielvalstu spēles miera uzturēšanai starp Zviedriju un Krieviju, Lövö ciemā (1718 - 1719) liriskā kongresa dalībnieks salu apraksta kā "pārvērtību sala", tur mijās svētki ar miera sarunām. Pamieru noslēdza 1721. gadā Nystad (Jaunāpilsēta). Pirms Vårdö kļuva pašvaldība 1866. gadā, to dēvēja par Vårdö Sundskären.


Vårdö (Vordes) baznīcas (pelēkās akmeņa baznīcas) vecākā daļa ir no 1400. gada. Torni ar oriģinālu jumtu pārklājumu uzcēla 1805. gadā.

Altāra gleznu baznīcai ir gleznojis galma gleznotājs R.W. Ekmans. 1852. gadā.

Sallija Salminene romānā "Katrīna" attēloja zemnieku un zvejnieku dzīvi un izvietoja Vårdö uz literārās kartes.  Uz ziemeļiem mums ir Väderskär - pazīstama kā Stormskär, no Anni Blomqvist romāna "Maija". Anni Blomqvist ir dzīvojusi Simskäla (Simshēlā). Līdz Simshēlai nokļuva ar kabeļprāmi, kas pārvietojas no ziemeļu Sandö.


Kāda cita zināma rakstnieka vārds ir Runars Salminens, kurš ir pazīstams kā koktēlnieks.

Seffers brīvdabas muzejs ciematā Lövö, ir saglabājis veco laiku eksterjeru un interjeru. Lauku mājas dāvināja tautas mūzikas pētnieks Otto Andersons, kurš bija dzimis tajā pašā ciemā.
Strömsby (Stremsbijā) ir saglabājusies sena būve, ko 1800. gadā atjaunoja un tagad tur darbojas Åland (Ālandu) skolas muzejs.  
Vecais lūgšanas nams (1915) pie baznīcas ir atjaunots 1997. gadā.
Liels daudzums tūristu un skolnieku klašu kolektīvi katru gadu apmeklē Sandösunds kempingu. Tur ir iespēja pārnakšņot pie jūras, braukt ar laivu, makšķerēt un doties zvejas braucienos.
Riteņprāmi "Kajo" atsāk kustību vasaras laikā, starp rietumu Simskäla (Simshēlu) un Tängsödavik (Tengsēdavikā) Saltvikā. Ar Kajo jūs varat doties uz safari izbraucieniem šērās, kā arī jūlija otrdienās izbraukt līdz "Stormskär" - Väderskär.
Vårdö ir šēru pagasts, kas atrodas cietzemes tuvumā Ālandu salām. Kabeļprāmis kursē visu diennakti, no Prästö Sunds pagasta līdz Töftö Vårdö pagastam. Kopš 1980. gada 312 m garais tilts ir savienojis Töftö ar galveno salu, kurš ir Ālandu salu garākais tilts. No Hummelvikas kursē novadu prāmis Alfågeln, trīs reizes dienā gar Kumlinge līdz Brändö ar galapunktu Gustavs un Åbo.
Dienviedu Vårdö kursē vietējais prāmis Ängösund Lumparlandē līdz Ängö un Bussö. Tulīt blakus atrodas Bergö, ko var sasniegt ar novadu prāmi Ejdern no Långnäs. Vårdö ir plaša šēra ar daudzviedīgu dabu, salām, kuras bagātīgi apaugušas ar kokiem līdz pat nabadzīgām saliņām ziemeļjūrā.  Iedzīvotāju skaits ir noturējies aptuveni nemainīgs. Apmēram 425 cilvēki kopš 1980. gada, tad galvenā sala tika savienota ar tiltu līdz Töftö un prāmi līdz Prästö Sunds pagastā. Svarīgākā industrija ir zemkopība un pakalpojumi. Vairākas lielas siltumnīcas atrodas Vårdö. Vienā no tām audzē ziemassvētku cipreses. Ālandu salu lielākie ābolu audzētāji atrodas Vargatā un Ängö. Ciematā atrodas vairākas vasaras mājiņas. Pie dabīgi skaistā Sandösunds kempinga atrodas peldvieta, kā arī pārnakšņošanas mājiņas, laivu īre, ēdināšana. 2000. gada vasarā Björn Borg atklāj jauno Vårdö tenisa celiņu.
2000.
Anni Blomqvist bērnības māju, ko atvēra 2005. gada rudenī Simshēlā nosaukums ar Stormskär, izmanto kā viesu,konfereču namu.
Matts Dreijer:
Uz zila pamata laukuma, sudraba signāllāpa ar sarkanu un zeltītu liesmu. Domājams, ka senie zviedri signāllāpas ornamentu attēlojuši kā sargu un aprūpi. Sarguguns ir laika deglis Vårdö Kasberg, kura bija kā brīdinājuma zīme vai, lai rādītu ceļu kuģotājiem. Översättare: Solvita Ozolniece, Tukums Lettland
Uppdaterad 18.08.2009Denna sida har haft besök sedan den 28 augusti 2007 
Välkommen igen !
Sidan hade 116 besök år 2007, 530 besök år 2008